Linda

Izcelsme

Linda ir ģermāņu izcelsmes vārds. Sākotnēji tā bija viduslaiku īsā forma vārdiem ar elementu lind 'maigs, lokans', piemēram, Dītlinde un Ziglinde. To saista arī ar vācu Linde 'liepa'. Vārds kļuva populārs vāciski runājošajās zemēs pēc tam, kad rakstnieks Žans Pols to deva sava romāna 'Titāns' (1800 līdz 1803) varonei. Spāņu un portugāļu valodā linda nozīmē arī 'skaista'.

Nozīme

No ģermāņu lind 'maigs, lokans'; vārdu saista arī ar 'liepu', bet romāņu valodās tas nozīmē 'skaista'.

Kultūrā

Lindas vārda diena ir 21. augustā kopā ar Janīnu, vasaras beigās. Latvijā Linda kļuva ļoti iecienīta 20. gadsimta otrajā pusē, kad īsi, skanīgi vārdi bija modē, un daudzas sievietes, kas dzimušas 70. un 80. gados, nes šo vārdu. Tā kā vārda saistība ar liepu ir skaidrojama arī latviski, Linda labi iederas latviešu dabas vārdu lokā. Vārds tiek uztverts kā maigs un vienkāršs, un tas labi sader ar latviešu uzvārdiem. Ikdienā to mīļi sauc par Lindiņu.

Popularitāte

Linda Latvijā bija viens no populārākajiem meiteņu vārdiem 20. gadsimta 70. līdz 90. gados. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk, bet vārds joprojām ir ļoti labi pazīstams.

Radniecīgi vārdi

• Lindiņa
• Lindīte
• Dītlinde