Liesma

Izcelsme

Liesma ir latviešu darināts sieviešu vārds no lietvārda 'liesma', kas apzīmē uguns redzamo, gaismu izstarojošo daļu. Šādi vārdi, kas veidoti no dabas parādībām, piemēram, Ausma, Rasma un Liesma, latviešu vārdu krājumā ienāca 20. gadsimtā, kad latvieši apzināti meklēja vārdus savā valodā. Vārds izsaka enerģiju, siltumu un dzīvīgumu.

Nozīme

'Liesma, uguns', no latviešu lietvārda; vārds izsaka kvēlu dabu, siltumu un enerģiju.

Kultūrā

Liesmas vārda diena ir 18. septembrī kopā ar Alitu un Elitu, rudens sākumā, kad Latvijā kļūst vēsāks un mājās atkal kurina krāsnis. Latviešu tradīcijā uguns ir svēta: Jāņu ugunskurs, sveces Mārtiņos un Ziemassvētkos, un uguns sargāšana bija mājas mātes pienākums. Liesmas vārds šo nozīmi pārnes uz cilvēku. Latvijā vārds bija iecienīts 20. gadsimta vidū, un to pazīst arī kā literatūras un dzejas tēlu. Ikdienā to mīļi sauc par Liesmiņu.

Popularitāte

Liesma Latvijā bija mēreni izplatīta 20. gadsimta vidū. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, tāpēc vārds pārsvarā sastopams vidējās un vecākās paaudzes sievietēm.

Radniecīgi vārdi

• Liesmiņa
• Liesmīte