Liepa

Izcelsme

Liepa ir latviešu sieviešu vārds, kas darināts no koka nosaukuma 'liepa'. Vārds ir sens baltu valodu mantojums, kam lietuviešu valodā atbilst liepa, kas nozīmē gan liepu, gan jūliju. Kā personvārds tas latviešu vidē parādījās 20. gadsimtā, kad dabas vārdi, piemēram, Egle, Ieva un Liepa, kļuva par apzinātu latviskās identitātes izpausmi.

Nozīme

'Liepa', no latviešu koka nosaukuma; latviešu tradīcijā liepa ir sievišķības un maiguma simbols.

Kultūrā

Liepas vārda diena ir 16. jūlijā kopā ar Esteri un Hermīni, tieši laikā, kad Latvijā zied liepas un gaiss smaržo pēc liepziedu tējas. Latviešu folklorā liepa tiek uzskatīta par sievišķīgu koku un bieži saistīta ar Laimu un sievietes likteni, bet ozols ir vīrišķīgs koks. Tautasdziesmās liepa simbolizē meitu, maigumu un mīļumu. Liepa ir arī ļoti izplatīts latviešu uzvārds un vietvārds, piemēram, Liepas pagasts Cēsu pusē. Kā personvārds tas ir rets, bet izteikti latvisks.

Popularitāte

Liepa kā personvārds Latvijā ir reta. Tā sastopama atsevišķām nesējām, un pēdējos gados to izvēlas nedaudz biežāk līdz ar interesi par dabas vārdiem. Tā ir daudz biežāka kā uzvārds.

Radniecīgi vārdi

• Liepiņa
• Liepīte