Leopolds

Izcelsme

Leopolds cēlies no ģermāņu vārda Liutpold, ko veido liut 'tauta, ļaudis' un bald 'drosmīgs'. Tātad vārda nozīme ir 'drosmīgs tautā' vai 'tautas drošsirdis'. Viduslaikos vārda pirmā daļa tika pārveidota pēc latīņu leo 'lauva', tāpēc tas sāka skanēt Leopold. Vārdu nesa daudzi Austrijas valdnieki, tostarp svētais Leopolds III.

Nozīme

'Drosmīgs tautā', no ģermāņu liut 'tauta' un bald 'drosmīgs'; vēlāk saistīts ar 'lauvu'.

Kultūrā

Leopolda vārda diena ir 15. novembrī kopā ar Undu un Undīni. Datums sakrīt ar svētā Leopolda, 12. gadsimta Austrijas markgrāfa un zemes aizbildņa, piemiņas dienu katoļu kalendārā. Latvijā Leopolds bija sastopams 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā gan vācbaltu, gan latviešu ģimenēs. Vārds skan svinīgi un vēsturiski, un tā nesējus ikdienā sauca par Leo vai Poldi. Mūsdienās tas ir rets, bet līdzās citiem 'lauvu' vārdiem atkal piesaista uzmanību.

Popularitāte

Leopolds Latvijā ir rets vārds. Tas biežāk sastopams vecākās paaudzes dokumentos, un mūsdienās jaundzimušajiem to dod tikai atsevišķos gadījumos. Tā nesēji pārsvarā ir vecākās paaudzes vīrieši.

Radniecīgi vārdi

• Leo
• Poldis
• Leopoldīne
• Leopold