Leontīne

Izcelsme

Leontīne cēlusies no latīņu Leontina, kas ir romiešu vārda Leontius sieviešu forma; tas savukārt atvasināts no grieķu leōn 'lauva'. Vārdu nesa vairāki agrīnie kristiešu svētie, un vēlāk tas izplatījās Francijā formā Léontine. Latvijā Leontīne ienāca 19. gadsimtā ar vācu un franču kultūras ietekmi un bija sastopama gan pilsētās, gan laukos.

Nozīme

'Lauvai līdzīgā', no grieķu leōn 'lauva' caur latīņu Leontius un tā sieviešu formu Leontina.

Kultūrā

Leontīnes vārda diena ir 23. maijā kopā ar Leokādiju, Ligiju un Loniju. Visiem šiem vārdiem raksturīgs vecmodīgs, cēls skanējums, kas atgādina 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Latvijas ģimeņu vārdus. Leontīne bija sastopama gan latviešu, gan vācbaltu ģimenēs, un ikdienā to varēja saīsināt par Tīni. Mūsdienās vārds ir ļoti rets, bet tas saglabājies kalendārā un ģimenes atmiņās kā vecmāmiņu laika vārds, ko daži vecāki atkal atklāj.

Popularitāte

Leontīne Latvijā mūsdienās ir ļoti reta. Tā bija biežāk sastopama 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, bet vēlāk gandrīz pilnībā izzuda no vārdu izvēles.

Radniecīgi vārdi

• Leontīna
• Tīne
• Leontija
• Leona