Laura

Izcelsme

Laura cēlusies no latīņu laurus 'laurs'. Senajā Romā lauru lapas pina uzvarētāju vainagos, tāpēc vārds saistās ar slavu un uzvaru. Vārdu nesa 9. gadsimta spāņu mocekle svētā Laura, un tas kļuva slavens ar Petrarku, 14. gadsimta itāļu dzejnieku, kurš savus sonetus veltīja Laurai. Latvijā vārds ienāca 19. gadsimtā.

Nozīme

'Laurs', no latīņu laurus; lauru vainags simbolizē uzvaru, slavu un godu jau kopš senās Romas.

Kultūrā

Lauras vārda diena ir 18. aprīlī kopā ar Jadvigu. Petrarkas soneti Laurai kļuva par Eiropas mīlas lirikas paraugu, un caur literatūru vārds iegāja daudzās kultūrās, arī latviešu. Latvijā Laura kļuva īpaši populāra pēc neatkarības atjaunošanas, kad vecāki izvēlējās īsus, skanīgus un starptautiski saprotamus vārdus. Laura ir viens no tiem vārdiem, kas labi skan gan latviski, gan citās valodās, un tas izskaidro tā plašo izplatību jaunāko paaudžu vidū.

Popularitāte

Laura Latvijā ir viens no populārākajiem 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma meiteņu vārdiem. Mūsdienās tā joprojām ir bieži sastopama, īpaši jaunu sieviešu vidū.

Radniecīgi vārdi

• Laurīte
• Lora
• Lauris
• Laurena