Lauma

Izcelsme

Lauma ir sens baltu mitoloģijas vārds, kura etimoloģija nav droši zināma. Lietuviešu valodā tai atbilst laumė. Baltu ticējumos Lauma bija zemes un dzemdību dieve, ko saistīja arī ar aušanu, bet laika gaitā tās tēls mainījās, un vēlākajos ticējumos Lauma kļuva par ļaunu raganu. Kā personvārds Lauma ienāca 20. gadsimtā, atjaunojot seno mitoloģisko vārdu.

Nozīme

Baltu mitoloģijas būtnes vārds; tās nozīme nav droši zināma, to saista ar zemi, dzemdībām un aušanu.

Kultūrā

Laumas vārda diena ir 2. jūlijā kopā ar Halinu un Ilvaru. Baltu mitoloģijā Lauma ir sarežģīts tēls: senāk tā bija zemes un dzemdību dieve, bet vēlāk ticējumi to attēloja kā raganu, kas zog bērnus un nes murgus. Mitologi uzskata, ka viņā saglabājušās no debesīm padzītās pērkona dieva sievas iezīmes. Tādēļ Laumas vārds latviešu kultūrā ir gan noslēpumains, gan spēcīgs. Mūsdienās vārds tiek izvēlēts kā sena, latviska un neparasta vārda apliecinājums.

Popularitāte

Lauma Latvijā ir reta, bet pēdējās desmitgadēs tās nesēju kļuvis vairāk, jo pieaug interese par baltu mitoloģijas vārdiem. Vecākajās paaudzēs tā sastopama ļoti reti.

Radniecīgi vārdi

• Laumiņa
• Laumė