Laimiņš

Izcelsme

Laimiņš ir latviešu vīriešu vārds, kas darināts no vārda 'laime' ar pamazināmo izskaņu -iņš, līdzīgi kā tautasdziesmās 'laimīte' vai 'saulīte'. Tas pieder pie lielās latviešu vārdu saimes ar sakni 'laim-', kas saistīta ar likteņa dievieti Laimu. Ar to pašu vārdu latviešu valodā sauc arī augu: kodīgais laimiņš ir neliels, dzelteni ziedošs sukulents.

Nozīme

'Mazā laime, laimīgais', no 'laime' ar mīlīgo izskaņu -iņš, kā tautasdziesmu valodā.

Kultūrā

Laimiņa vārda diena ir 22. jūnijā kopā ar Laimdotu un Ludmilu, Līgo vakara priekšvakarā. Kodīgais laimiņš, kas zied tieši jūnijā uz smilšainām vietām, ir viens no augiem, ko latvieši pazīst no pļavām un kāpām. Tādējādi vārds savieno laimes un dabas tēlus, kas raksturīgi latviešu jaundarinātajiem vārdiem. Laimiņš ir rets vārds, un tā nesēji bieži saņem jautājumus par tā neparasto, sirsnīgo skanējumu.

Popularitāte

Laimiņš Latvijā ir ļoti rets vārds, kas sastopams tikai atsevišķiem nesējiem. Tas nekad nav bijis plaši izplatīts. Tā nesēji sastopami galvenokārt 20. gadsimtā dzimušo vidū, un mūsdienās to dod ļoti reti.

Radniecīgi vārdi

• Laimis
• Laimonis
• Laimdots