Laima

Izcelsme

Laima ir sens baltu vārds, kas cēlies no latviešu 'laime' un lietuviešu laimė 'laime, liktenis'. Tā sauca likteņa dievieti latviešu un lietuviešu mitoloģijā, ko latvieši godināja arī kā Laimas māti. Kā personvārds Laima izplatījās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad nacionālās atmodas laikā latvieši apzināti meklēja vārdus savā valodā un mitoloģijā.

Nozīme

'Laime, liktenis'; latviešu likteņa dievietes vārds, kas lemj cilvēka mūžu no dzimšanas līdz nāvei.

Kultūrā

Laimas vārda diena ir 11. februārī kopā ar Laimdotu. Latviešu tautasdziesmās Laima ir likteņa lēmēja, kas klāt pie bērna dzimšanas, laulībām un nāves, un viņai blakus minētas arī Dēkla un Kārta. Vārds dzīvo arī Rīgas simbolos: 'Laimas' pulkstenis pie Brīvības pieminekļa kopš 20. gadsimta 30. gadiem ir iecienīta tikšanās vieta, un saldumu zīmols 'Laima' šo nosaukumu ieguva 1925. gadā. Pazīstama vārda nesēja ir dziedātāja Laima Vaikule no Cēsīm.

Popularitāte

Laima ir viens no tipiskākajiem latviskajiem sieviešu vārdiem 20. gadsimtā. Tā bija īpaši populāra starpkaru periodā un pēckara gados, vēlāk retāka, bet joprojām labi zināma un cienīta.

Radniecīgi vārdi

• Laimdota
• Laimīte
• Laimiņa
• Laimonis