Konstantīns

Izcelsme

Konstantīns cēlies no latīņu Constantinus, kas atvasināts no constans 'pastāvīgs, nelokāms'. Vārds kļuva slavens ar Romas imperatoru Konstantīnu Lielo (4. gadsimts), kurš legalizēja kristietību un dibināja Konstantinopoli. Austrumu baznīcā viņu godina kā svēto, tāpēc vārds īpaši izplatījās pareizticīgo vidē. Latvijā vārds ienāca gan no vācu, gan no krievu valodas.

Nozīme

'Pastāvīgais, nelokāmais', no latīņu constans; vārds izsaka noturību un uzticību savai pārliecībai.

Kultūrā

Konstantīna vārda diena ir 11. martā kopā ar Agitu. Latviešu kultūrā pazīstami vārda nesēji ir arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859 līdz 1928), pēc kura projektiem Rīgā uzceltas simtiem ēku un kura birojā sāka darbu vairāki jūgendstila arhitekti, kā arī rakstnieks un filozofs Konstantīns Raudive (1909 līdz 1974), dzimis Asūnes pagastā Latgalē un pazīstams ar saviem parapsiholoģiskajiem pētījumiem. Latgalē un pareizticīgo ģimenēs vārds bijis īpaši izplatīts, un saīsinājumos to sauca par Kosti vai Kostju.

Popularitāte

Konstantīns Latvijā bija diezgan bieži sastopams 20. gadsimta pirmajā pusē un padomju laikā, īpaši Latgalē un krievu valodas vidē. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod retāk.

Radniecīgi vārdi

• Konstants
• Kostja
• Konstance
• Konstantīna