Knuts

Izcelsme

Knuts ir latviskota forma ģermāņu vārdam Knut, kas cēlies no senziemeļu knútr 'mezgls'. Viduslaikos to nesa vairāki ziemeļu valdnieki, tostarp Knuts Lielais, kurš 11. gadsimtā valdīja arī Anglijā. Latvijā vārds ienāca 19. un 20. gadsimtā, galvenokārt vācu valodas vidē, un vēlāk kļuva pazīstams arī latviešu ģimenēs.

Nozīme

'Mezgls', no senziemeļu knútr; vārdu saista ar stingru saiti, izturību un neatlaidību.

Kultūrā

Knuta vārda diena ir 26. septembrī kopā ar Gundaru un Kurtu. Latviešu kultūrā vārds cieši saistās ar dzejnieku un atdzejotāju Knutu Skujenieku (1936 līdz 2022), kurš padomju laikā tika notiesāts politiskā lietā un vairākus gadus pavadīja ieslodzījuma nometnē, bet vēlāk kļuva par vienu no cienītākajiem latviešu dzejniekiem un atdzejojis darbus no daudzām valodām. Viņa vārds devis Knutam latviešu literatūrā nopietnu, intelektuālu skanējumu.

Popularitāte

Knuts Latvijā vienmēr bijis rets vārds. Tas sastopams galvenokārt 20. gadsimta pirmajā pusē dzimušajiem, un mūsdienās tiek dots tikai dažkārt, bieži kā cieņas apliecinājums ievērojamiem vārda nesējiem.

Radniecīgi vārdi

• Knutis
• Knut