Klinta

Izcelsme

Klinta ir latviešu jaundarināts sieviešu vārds no lietvārda 'klints', kas nozīmē stāvu akmens vai iežu sienu. Šādi dabas vārdi, piemēram, Dzintra, Liepa vai Egle, latviešu vārdu krājumā ienāca 20. gadsimtā, kad pieauga interese par latviskiem, no dzimtās valodas veidotiem vārdiem. Klinta ar -a galotni ir sieviešu dzimtes forma.

Nozīme

No latviešu 'klints': stipra, nelokāma kā akmens siena; vārds izsaka izturību un stingrumu.

Kultūrā

Klintas vārda diena ir 18. decembrī kopā ar Kristapu, Kristeru, Kristoferu un Kristu. Latvijas dabā klintis un smilšakmens atsegumi ir īpaši mīlēti, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā, kur atrodas Ērgļu klintis, Zvārtes iezis un citi pazīstami ieži. Tieši šāda dabas tēlainība raksturo daudzus latviešu jaundarinātos vārdus. Klinta izsaka stabilitāti un spēku, un vecāki to izvēlas, ja vēlas vārdu, kas ir latvisks, īss un viegli izrunājams.

Popularitāte

Klinta Latvijā ir reta, bet stabila izvēle. Tā sāka parādīties 20. gadsimtā un kopš tā laika regulāri tiek dota, tomēr nekad nav bijusi starp populārākajiem vārdiem.

Radniecīgi vārdi

• Klintiņa
• Klints