Kazimirs

Izcelsme

Kazimirs ir latviešu forma poļu vārdam Kazimierz, kas veidots no slāvu saknēm kaziti 'iznīcināt, postīt' un mirŭ 'miers, pasaule'. Vārdu parasti skaidro kā 'miera postītājs' vai, pēc citiem skaidrojumiem, 'tas, kas izbeidz (karu) un nes mieru'. Latvijā vārds ienāca no poļu un lietuviešu katoļu vides, tāpēc visvairāk tas izplatīts Latgalē.

Nozīme

Slāvu vārds no kaziti 'postīt' un mir 'miers'; nozīmi skaidro kā 'miera postītājs' vai 'miera nesējs'.

Kultūrā

Kazimira vārda diena ir 24. martā, to pašu dienu svin arī Izidors. Vārdu nesuši vairāki Polijas valdnieki, piemēram, Kazimirs III Lielais, kā arī svētais Kazimirs (1458 līdz 1484), Polijas un Lietuvas karaļa dēls, kuru katoļi godina kā Lietuvas aizbildni. Tā kā Latgale vēsturiski bija cieši saistīta ar Polijas un Lietuvas valsti, Kazimirs tur kļuva par ierastu katoļu vārdu, kas sastopams daudzās latgaliešu dzimtās. Latgales ciemos un draudzēs vārds bieži tika dots, godinot svēto, un daudzviet to saīsināja par Kazi vai Kazīti.

Popularitāte

Kazimirs Latvijā vienmēr bijis visizplatītākais Latgalē un katoļu ģimenēs. 20. gadsimta pirmajā pusē tas bija diezgan bieži sastopams, bet mūsdienās jaundzimušajiem to dod reti, tāpēc vārds pārsvarā sastopams vecākajā paaudzē.

Radniecīgi vārdi

• Kazis
• Kazimierz
• Kazimieras
• Kazimira