Jēkabs

Izcelsme

Jēkabs ir Bībeles vārda Jēkabs (ebreju Yaʿaqov) latviskā forma. Ebreju vārdu saista ar vārdu 'papēdis', jo Bībelē Jēkabs dzima, turēdamies pie brāļa Ēsava papēža, un skaidro arī kā 'tas, kas aizvieto'. Vecajā Derībā Jēkabs ir patriarhs, Izraēla cilšu ciltstēvs. Jaunajā Derībā šo vārdu nes divi apustuļi.

Nozīme

'Tas, kas tur pie papēža' vai 'aizvietotājs', no ebreju Yaʿaqov. Bībeles patriarha un apustuļu vārds.

Kultūrā

Jēkaba vārda diena ir 25. jūlijā, kopā ar Žaklīnu, un tā sakrīt ar apustuļa Jēkaba piemiņas dienu baznīcas kalendārā. Latviešu tautas tradīcijā Jēkabi iezīmēja vasaras vidu un ražas laika tuvošanos. Latvijas vēsturē nozīmīgs ir Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers, kurš valdīja no 1642. līdz 1682. gadam un izveidoja manufaktūras, kuģubūvi un plašu tirdzniecības tīklu. Rīgā atrodas svētā Jēkaba katedrāle.

Popularitāte

Jēkabs Latvijā ir pazīstams vārds. Latvijas Vikipēdija, atsaucoties uz PMLP datiem, norāda, ka 2016. gada beigās Latvijā bija reģistrētas 2517 personas ar šo vārdu. 21. gadsimtā tas atkal kļuvis iecienīts jaundzimušajiem.

Radniecīgi vārdi

• Jēcis
• Ješka
• Jēkabiņš