Ingus

Izcelsme

Ingus ir latviešu kalendāra vīriešu vārds ar sakni Ing-, kas sastopama ģermāņu vārdos, kuru pamatā ir auglības dieva Ingvi vārds (Ingvars, Ingmārs, Inga). Galotne -us latviešu vārdos ir retāka, bet sastopama, piemēram, vārdos Mikus un Ģirts. Vārds, visticamāk, radies 20. gadsimtā kā īss, mūsdienīgs latviešu vārds. Precīza izcelsme nav droša.

Nozīme

Izcelsme nav droša; vārds saistīts ar Ing- vārdu saimi, kuras pamatā ir ģermāņu dieva Ingvi vārds.

Kultūrā

Ingus vārda diena latviešu kalendārā ir 11. jūnijā, kopā ar Mairi un Vidvudu. Jūnija vidus ir laiks, kad Latvijā gatavojas Jāņiem, un vārda dienā Ingum var dāvināt ozolu zarus vai pļavas ziedus. Ingus ir viens no tiem 20. gadsimta otrās puses vārdiem, kas skanēja mūsdienīgi un latviski, un tas kļuva pamanāms 70. un 80. gados. Vārda dienā Ingus apsveic ģimene un draugi, un darbā kolēģi nereti sarīko kafijas pauzi.

Popularitāte

Ingus Latvijā kļuva pamanāms 20. gadsimta otrajā pusē, īpaši 70. un 80. gados. Mūsdienās jaundzimušajiem to izvēlas retāk, bet vārds joprojām ir labi zināms.

Radniecīgi vārdi

• Ingars
• Ingvars
• Inguns