Ignats

Izcelsme

Ignats ir latīņu vārda Ignatius latviskā forma. Tas cēlies no romiešu dzimtas vārda Egnatius, kura izcelsme nav zināma un, iespējams, ir etruskiska. Vēlāk vārdu saistīja ar latīņu ignis 'uguns', un šī tautas etimoloģija ietekmēja arī rakstību. Kristīgajā pasaulē vārdu izplatīja svētais Ignācijs no Antiohijas un jezuītu ordeņa dibinātājs Ignācijs no Lojolas.

Nozīme

Tautas etimoloģijā 'ugunīgais', no latīņu ignis 'uguns'; sākotnējā izcelsme nav droša.

Kultūrā

Ignata vārda diena latviešu kalendārā ir 29. novembrī, kopā ar Virgīniju. Vārds latviešu vidē tradicionāli saistās ar katolisko vidi, jo svētie Ignāciji ir nozīmīgi katoļu baznīcā, un Latvijā katoļu tradīcija īpaši stipra Latgalē. Novembra beigas ir adventes sākuma laiks, kad Latvijā gatavojas Ziemassvētkiem. Vārda dienā Ignatu apsveic ar ziediem un kopīgu galdu, kā latviešiem ierasts. Vārda formu Ignācijs lieto, runājot par svētajiem.

Popularitāte

Ignats Latvijā ir rets vārds. Tas vairāk sastopams vecākās paaudzēs un katoliskajās ģimenēs, bet jaundzimušajiem to mūsdienās izvēlas reti. Tas skan vecmodīgi.

Radniecīgi vārdi

• Ignācijs
• Ignass