Herta

Izcelsme

Herta ir vācu vārda Hertha latviskā forma. Vārds radās no kļūdaina lasījuma romiešu vēsturnieka Tacita darbā "Germānija", kur minēta ģermāņu zemes dieviete Nerthus. Agrākajos izdevumos vārds tika lasīts kā Hertha, un 19. gadsimtā šo formu sāka lietot kā personvārdu, saistot to ar vācu Erde 'zeme'. Latvijā vārds ienāca ar vācu vārdu modi.

Nozīme

Saistās ar ģermāņu zemes dievieti Nerthus, kuras vārds senajos izdevumos lasīts kā Hertha.

Kultūrā

Hertas vārda diena latviešu kalendārā ir 4. aprīlī, kopā ar vārdiem Valda, Ārvalda, Ārvalds un Ārvaldis. Pavasara sākumā, kad zeme atkūst, Hertas vārda diena labi saskan ar vārda saistību ar zemes dievieti. Herta bija iecienīts vārds Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, kad daudzas latviešu ģimenes saviem bērniem izvēlējās īsus vācu cilmes vārdus. Vārda dienas tradīcija Latvijā ir dzīva: Hertu apsveic ar ziediem, kūku un dziesmu.

Popularitāte

Herta Latvijā bija biežāk sastopama 20. gadsimta pirmajā pusē. Mūsdienās vārds ir rets un raksturīgs vecākās paaudzes sievietēm. Jaundzimušajām to tagad dod ļoti reti.

Radniecīgi vārdi

• Hertha
• Herte