Herberts

Izcelsme

Herberts ir ģermāņu vārds, kas veidots no senaugšvācu elementiem heri 'karaspēks' un beraht 'spožs, spīdošs, slavens'. Viduslaikos vārds bija izplatīts gan vācu, gan angļu zemēs, kur to ieveda normaņi. Latvijā Herberts ienāca ar vācu valodas starpniecību un 20. gadsimta pirmajā pusē bija sastopams arī latviešu ģimenēs.

Nozīme

'Spožs karavadonis', 'karaspēkā slavenais', no ģermāņu heri 'karaspēks' un beraht 'spožs'.

Kultūrā

Herberta vārda diena latviešu kalendārā ir 17. maijā, kopā ar Daili un Umbertu. Umberts ir itāliskā Huberta forma, savukārt Dailis ir latviešu darināts vārds, tāpēc šajā datumā sastopas dažādas vārdu tradīcijas. Maija vidus ir ziedu laiks, kad vārda dienas gaviļniekiem nes ceriņus un tulpes. Herberts latviešu vārdu krājumā ir viens no tiem vācu vārdiem, kas iesakņojās 20. gadsimta sākumā, kad latvieši vārdus bieži izvēlējās pēc pilsētas vides parauga.

Popularitāte

Herberts Latvijā ir rets vārds. Tas bija nedaudz biežāk dots 20. gadsimta pirmajā pusē, bet mūsdienās jaundzimušajiem to izvēlas reti. Tas skan vecmodīgi.

Radniecīgi vārdi

• Herbert
• Bertis