Henrijs

Izcelsme

Henrijs ir ģermāņu vārda Heimirich (vācu Heinrich, angļu Henry) latviskā forma. Latvijas Vikipēdija skaidro, ka vārds seno ģermāņu valodā nozīmējis 'māju valdnieks' vai 'dzimtenes valdnieks', no heim 'mājas, dzimtene' un rīc 'valdnieks'. Latviešu valodā no tā paša pamata ir arī senākā forma Indriķis un forma Heinrihs. Forma Henrijs latviešu valodā ienāca caur angļu valodas Henry.

Nozīme

'Māju valdnieks', 'dzimtenes valdnieks', no ģermāņu heim 'mājas' un rīc 'valdnieks'.

Kultūrā

Henrija vārda diena ir 7. maijā, kopā ar Henrieti, Jeti un Enriko. Latvijas vēsturē šo vārdu saimi pārstāv hronists Indriķis Latvietis (Henricus de Lettis), kura 13. gadsimta "Indriķa hronika" ir galvenais rakstītais avots par krustnešu ienākšanu tagadējās Latvijas teritorijā. Henrija forma latviešu valodā kļuva redzamāka 20. gadsimtā, kad līdzās vecajām formām Indriķis un Heinrihs sāka lietot angliskāku variantu. Vārda dienā Henrijus apsveic ar ziediem, kā Latvijā pieņemts.

Popularitāte

Latvijas Vikipēdija Henriju raksturo kā populāru vīriešu vārdu. Tas sastopams dažādās paaudzēs, un pēdējos gadu desmitos to atkal izvēlas jaundzimušajiem, jo īsie starptautiskie vārdi ir modē.

Radniecīgi vārdi

• Indriķis
• Heinrihs
• Henriks
• Ints