Ģertrūde

Izcelsme

Ģertrūde cēlusies no senvācu vārda, kas veidots no ger 'šķēps' un drud 'spēks', tātad 'šķēpa spēks'. Svētā Ģertrūde Lielā bija 13. gadsimta mūķene un mistiķe no Tīringenes. Vārdu izmantoja arī Šekspīrs, nosaucot tā Hamleta māti. Latviešu valodā vārds ienāca ar vācu starpniecību un ieguva mīkstināto Ģ, kas raksturīgs vecākiem aizguvumiem.

Nozīme

Ģertrūde nozīmē 'šķēpa spēks' vai 'stipra šķēpā', no senvācu ger 'šķēps' un drud 'spēks'.

Kultūrā

Ģertrūde vārda dienu svin 17.3. kopā ar Gerdu un Gerhardu; paplašinātajā sarakstā šajā datumā ir arī Gertrūda, Trūde un Trauta. Datums sakrīt ar svētās Ģertrūdes no Nivellas piemiņas dienu, ko dažviet Eiropā tradicionāli uzskatīja par pavasara dārza darbu sākumu. Mīlināmā forma Trūde latviešu valodā lietota arī kā patstāvīgs vārds. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Ģertrūde mūsdienās ir rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2023) to nesa 151 cilvēks, galvenokārt vecākās paaudzes sievietes. Aktuālos skaitļus var pārbaudīt PMLP personvārdu datubāzē.

Radniecīgi vārdi

• Gertrūda
• Trūde
• Gerda