Felicita

Izcelsme

Felicita cēlusies no latīņu vārda Felicitas, kas nozīmē 'laime, veiksme'. Romiešu mitoloģijā Felicitas bija veiksmes personifikācija. Vārdu nesa 3. gadsimta svētā Felicita, verdzene, kas kopā ar savu saimnieci Perpetuju cieta mocekļa nāvi Kartāgā. Latviešu valodā vārds ienāca ar baznīcas kalendāra un vācu valodas starpniecību.

Nozīme

Felicita nozīmē 'laime' vai 'veiksme', no latīņu felicitas; romiešiem tā bija arī veiksmes dievības vārds.

Kultūrā

Felicita vārda dienu svin 15.1. kopā ar Fēliksu, ar kuru tai ir kopīga latīņu sakne felix 'laimīgs'. No latviešu vārda nesējām pazīstama režisore un skatuves mākslas pedagoģe Felicita Ertnere (1891–1975), Eduarda Smiļģa līdzgaitniece Dailes teātrī, un māksliniece Felicita Pauļuka (1925–2014), kas guva ievērību kā portretu un aktu gleznotāja un daudz ilustrēja bērnu grāmatas. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Felicita ir rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 163 cilvēki. Vārds visbiežāk sastopams vecākās paaudzes sievietēm, bet mūsdienās to atkal izvēlas atsevišķi vecāki.

Radniecīgi vārdi

• Felicija
• Feliciāna