Ernestīne

Izcelsme

Ernestīne ir vārda Ernests sieviešu forma. Ernesta pamatā ir senaugšvācu ernust 'nopietns, apņēmīgs'. Vārds bija iecienīts vācu dižciltīgo un pilsonisko aprindu vidū 18. un 19. gadsimtā, kad Ernests bija bieži sastopams valdnieku vārds. Latviešu valodā Ernestīne ienāca ar vācu starpniecību, un tā īsāka forma Erna laika gaitā kļuva daudz izplatītāka.

Nozīme

Ernestīne nozīmē 'nopietnā, apņēmīgā', jo tā ir Ernesta sieviešu forma no senaugšvācu ernust.

Kultūrā

Ernestīne vārda dienu svin 21.5. kopā ar Akvelīnu un Ingmāru; paplašinātajā sarakstā šajā datumā ir arī Ernestīna, Ernestina un Erneste. Maija beigās, kad Latvijā zied ceriņi un ābeles, vārda dienas sveicieniem netrūkst ziedu. Ernestīne ir viens no tiem vecākajiem, ar vācu kultūru saistītajiem vārdiem, kas mūsdienās dzīvo galvenokārt kalendārā un ģimeņu atmiņās. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Ernestīne ir ļoti rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes tikai 24 cilvēki, un jaundzimušajām to gandrīz nedod. Aktuālos skaitļus var pārbaudīt PMLP personvārdu datubāzē.

Radniecīgi vārdi

• Ernestīna
• Erna
• Erneste