Elza

Izcelsme

Elza ir latviešu forma vārdam Elsa, kas sākotnēji bija Elizabetes īsforma un vēlāk kļuva patstāvīga. Elizabetes pamatā ir ebreju Elisheva 'mans Dievs ir zvērests'. Viduslaiku vācu teikās Elza no Brabantes bija varoņa Lohengrīna mīļotā; viņas stāstu Rihards Vāgners izmantoja operā 'Lohengrīns' (1850). Latviešu valodā vārds ienāca ar vācu starpniecību.

Nozīme

Elza nozīmē 'mans Dievs ir zvērests', jo tā ir Elizabetes īsforma no ebreju Elisheva.

Kultūrā

Elza vārda dienu svin 3.10. kopā ar Ilizanu. Vārds cieši saistīts ar latviešu kultūru: aktrise Elza Radziņa (1917–2005), dēvēta par 'skatuves karalieni', bija viena no 20. gadsimta populārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, dzejniece Elza Stērste (1885–1976) parakstīja 1944. gada Latvijas Centrālās padomes memorandu, bet dzejniece Elza Ķezbere (1911–2011) rakstīja trimdā. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Elza Latvijā ir izplatīts vārds ar divām popularitātes virsotnēm: tā bija iecienīta 20. gadsimta sākumā un atkal pēdējās desmitgadēs. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 3593 cilvēki.

Radniecīgi vārdi

• Elizabete
• Elīza
• Ilze