Elfa

Izcelsme

Elfa ir latviešu kalendārā ietverts sieviešu vārds, kura izcelsme nav droša. To var saistīt ar ģermāņu valodu alf 'elfs', kas sastopams daudzos vārdos, piemēram, Alfrēds un Elfrīda. Latviešu valodā elfa ir arī sugasvārda elfs forma. Iespējams arī, ka vārds veidots skaniski, līdzīgi tam pašā dienā svinamajiem vārdiem Elvita un Aivita.

Nozīme

Elfas nozīme nav droša; to saista ar ģermāņu alf 'elfs', dabas gars ģermāņu mitoloģijā.

Kultūrā

Elfa vārda dienu svin 14.5. kopā ar Aivitu, Elvitu un Krišjāni; paplašinātajā sarakstā šajā dienā ir arī Elfija. Maija vidus datums, kad dārzi zied un daba ir pašā plaukumā, labi saskan ar vārda pasakaino skanējumu. Elfa ir tipisks 20. gadsimta latviešu vārds, kas izvēlēts tā vieglā skanējuma dēļ un nav saistīts ar kādu konkrētu svēto vai vēsturisku personu. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Elfa ir rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 99 cilvēki. Lielākā daļa vārda nesēju dzimušas 20. gadsimtā, un mūsdienās jaundzimušajām to dod reti.

Radniecīgi vārdi

• Elfija
• Elfrīda
• Elvita