Egmonts

Izcelsme

Egmonts ir ģermāņu cilmes vārds, kura izcelsme nav pilnīgi droša. Tas pazīstams kā Nīderlandes dižciltīgās dzimtas un pilsētas nosaukums, un vārdu plaši pazīstamu padarīja J. V. Gētes drāma 'Egmonts' (1788) par 16. gadsimta grāfu Lamorālu Egmontu un L. van Bēthovena tai rakstītā uvertīra. Vārda pirmo daļu bieži saista ar senvācu agin vai agil 'asmens'.

Nozīme

Egmonta nozīme nav droša; vārda pirmā daļa varētu būt senvācu agin 'asmens', tāpat kā vārdā Egons.

Kultūrā

Egmonts vārda dienu svin 15.7. kopā ar Egiju, Egonu, Heinrihu un Henriku, tātad dienā, kad kalendārā sagrupēti vairāki ģermāņu cilmes Eg- un Hein- vārdi. Paplašinātajā sarakstā šajā datumā ir arī Egmonds un Egmonta. Latviešu vidē vārds izplatījās 20. gadsimtā līdz ar interesi par Eiropas klasisko literatūru un mūziku, kurā Gētes un Bēthovena 'Egmonts' ir labi pazīstams nosaukums. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Egmonts ir rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 48 cilvēki, tāpēc vairums latviešu šo vārdu pazīst galvenokārt no kalendāra un mūzikas.

Radniecīgi vārdi

• Egmonds
• Egmonta