Dāgs

Izcelsme

Dāgs ir latviskā forma ziemeļģermāņu vārdam Dag, kas cēlies no senskandināvu Dagr (‘diena’). Senskandināvu mitoloģijā Dagrs ir dienas personifikācija, kas brauc pa debesīm ar zirgu, kura krēpes apgaismo pasauli. Latviešu valodā vārds ienāca 20. gadsimtā, kad ziemeļnieciski vārdi bija modē, un tika pielāgots latviešu valodai ar garo patskani un galotni -s.

Nozīme

‘Diena’, no senskandināvu Dagr. Mitoloģijā tā ir dienas personifikācija. Vārds ir īss un ziemeļniecisks.

Kultūrā

Dāga vārda diena ir 16. septembrī, kopā ar Asju un Asnati. Septembra vidus Latvijā ir rudens sākums, kad dienas kļūst īsākas un tuvojas rudens saulgrieži. Šajā kontekstā vārda nozīme ‘diena’ iegūst simbolisku nozīmi. Dāgs ir viens no īsākajiem latviešu kalendāra vīriešu vārdiem, un tā ziemeļnieciskais skanējums to padara neparastu. Vārda nesēji bieži ir vienīgie ar šo vārdu savā apkārtnē, tāpēc vārdadienas apsveikumos nereti interesējas par vārda izcelsmi un nozīmi.

Popularitāte

Dāgs ir ļoti rets vārds. Nav pazīmju par plašāku lietojumu kādā periodā, un mūsdienās to dod tikai atsevišķos gadījumos, parasti ģimenēs, kas meklē īsu, neparastu vārdu.

Radniecīgi vārdi

• Dagnis