Bruno

Izcelsme

Bruno ir ģermāņu cilmes vārds, kas cēlies no senaugšvācu brun, kas nozīmē ‘brūns’ vai ‘bruņas’. Vārds viduslaikos bija izplatīts vācu valdnieku un garīdznieku vidū, piemēram, svētais Bruno no Ķelnes, kartūziešu ordeņa dibinātājs. Latviešu valodā vārds ienāca vācu ietekmē un saglabāja savu nelocīto galotni -o, kas latviešu valodā ir reti sastopama.

Nozīme

‘Brūnais’ vai ‘bruņotais’, no senaugšvācu brun. Vārds ir sens un īss ģermāņu vārds.

Kultūrā

Bruno vārda diena ir 9. septembrī. Septembra sākums Latvijā ir rudens sākums: skolas ir atsākušās, dārzos ienākas āboli, un mežos sāk sēņot. Bruno ir viens no nedaudzajiem latviešu kalendāra vīriešu vārdiem, kas beidzas ar -o un netiek locīts tāpat kā vārdi ar -s, kas padara to neparastu latviešu valodas vidē. Vārds pēdējās desmitgadēs kļuvis pazīstamāks, jo īsi, starptautiski skanoši vārdi ir modē. Bruno ir viegli izrunājams un labi skan gan latviski, gan citās valodās.

Popularitāte

Bruno Latvijā ir rets, bet pēdējos gados pamanāmāks vārds. To izvēlas vecāki, kas meklē īsu, starptautisku vīriešu vārdu ar senām saknēm. Tas labi skan dažādās valodās.

Radniecīgi vārdi

• Brunis