Brencis

Izcelsme

Brencis ir sena latviešu tautas forma vārdam Laurentius (latviski arī Laurencijs, Lauris), kas cēlies no latīņu ‘no Laurentas’, pilsētas netālu no Romas, un ko tautas etimoloģijā saista ar laurus (‘lauru koks’). Latviešu valodā vārds piedzīvoja ievērojamas skaņu pārmaiņas, kā tas bija raksturīgi viduslaikos aizgūtajiem svēto vārdiem.

Nozīme

‘No Laurentas’, latīņu Laurentius tautas forma; vārdu bieži saista ar lauru koku un uzvaras simbolu.

Kultūrā

Brenča vārda diena ir 10. augustā, kopā ar Audru un Audri. Šis datums ir svētā Laurencija diena, kas apstiprina vārda izcelsmi. Svētais Laurencijs bija 3. gadsimta Romas diakons un moceklis. Latviešu tautas kalendārā Brenča diena bija saistīta ar ražas novākšanu, un ap šo laiku debesīs redzama Perseīdu meteoru plūsma, ko Eiropā sauc par ‘svētā Laurencija asarām’. Latviešu literatūrā Brencis ir tipisks lauku vīra vārds, kas sastopams lugās un stāstos.

Popularitāte

Brencis ir rets vārds, kas biežāk sastopams vecās baznīcu grāmatās un literatūrā nekā mūsdienās. Jaundzimušajiem to dod reti, taču vecmodīgie tautas vārdi pamazām atgriežas.

Radniecīgi vārdi

• Laurencijs
• Lauris
• Brenčs