Boļeslavs

Izcelsme

Boļeslavs ir latviskā forma slāvu vārdam Bolesław, kas salikts no elementiem bolee (‘vairāk, lielāks’) un slava (‘slava’). Vārdu nesa vairāki viduslaiku Polijas un Čehijas valdnieki, kas veicināja tā izplatību. Latvijā vārds ienāca galvenokārt Latgalē, kur poļu un katoļu kultūras ietekme bija spēcīga, un kļuva par daļu no vietējās vārdu tradīcijas.

Nozīme

‘Lielāka slava’ vai ‘slavenāks’, no slāvu bolee (‘vairāk’) un slava. Tipisks slāvu salikts vārds.

Kultūrā

Boļeslava vārda diena ir 24. augustā, kopā ar Bērtuli. Šī diena latviešu tautas kalendārā ir Bērtuļi, kas iezīmē vasaras beigas un rudens darbu sākumu. Boļeslavs ir viens no tiem vārdiem, kas raksturīgi Latgalei, kur slāvu cilmes katoļu vārdi, piemēram, Broņislavs, Česlavs un Staņislavs, bija ļoti izplatīti. Šie vārdi atspoguļo Latgales vēsturi, kas ilgu laiku bija saistīta ar Polijas un Lietuvas valsti. Daudzās Latgales ģimenēs vecvectēvu paaudzē ir kāds Boļeslavs.

Popularitāte

Boļeslavs ir rets vārds, kas biežāk sastopams vecākajās paaudzēs, galvenokārt Latgalē. Jaundzimušajiem to dod ļoti reti, taču vārds saglabājies kalendārā kā Latgales vārdu tradīcijas daļa.

Radniecīgi vārdi

• Boļeslava
• Boļs