Biruta

Izcelsme

Biruta ir latviskā forma lietuviešu vārdam Birutė. Vārds slavens ar Lietuvas lielkunigaiša Ķēstuta sievu Birutu, Vītauta Dižā māti, kas dzīvoja 14. gadsimtā un kuras tēls lietuviešu tradīcijā apvīts leģendām. Vārda sākotnējā nozīme nav droša. Latviešu valodā Biruta ienāca 20. gadsimtā kā baltu kopības vārds un ātri iedzīvojās.

Nozīme

Baltu cilmes vārds, pazīstams no Ķēstuta sievas Birutas; precīza nozīme nav droša. Latvijā to uztver kā tuvu, baltisku vārdu.

Kultūrā

Birutas vārda diena ir 1. jūnijā, kopā ar Bernedīni. Jūnija sākums ir vasaras sākums, kad Latvijā zied ceriņi un ievas, bērni beiguši mācību gadu, un 1. jūnijā atzīmē arī Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Vārds Biruta latviešiem ir tuvs, jo atgādina par kopīgo baltu vēsturi un kaimiņu tautas leģendām. 20. gadsimta vidū Biruta bija bieži sastopams sieviešu vārds, un daudzas tā nesējas strādāja kultūrā, izglītībā un medicīnā. Vārdadienas sveicienos Birutām bieži dāvina pirmos vasaras ziedus.

Popularitāte

Biruta bija iecienīts vārds 20. gadsimta vidū, īpaši 40. līdz 60. gados, tāpēc to bieži nes vecākās paaudzes sievietes. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, taču vārds ir labi pazīstams un cienīts.

Radniecīgi vārdi

• Birute
• Birutiņa