Bernhards

Izcelsme

Bernhards ir ģermāņu cilmes vārds, salikts no bern (‘lācis’) un hard (‘stiprs, drosmīgs’). Tas izplatījās viduslaiku Eiropā, īpaši ar svēto Bernardu no Klervo (1090–1153), cisterciešu ordeņa ievērojamāko pārstāvi. Latviešu valodā vārds ienāca vācu ietekmē, saglabājot vācisko formu ar -hards.

Nozīme

‘Stiprs kā lācis’, no ģermāņu bern (‘lācis’) un hard (‘stiprs’). Vārds ir pazīstams ar svēto Bernardu no Klervo.

Kultūrā

Bernharda vārda diena ir 20. augustā, kopā ar Borisu. Šis datums sakrīt ar svētā Bernarda no Klervo piemiņas dienu; viņš bija 12. gadsimta abats, teologs un sludinātājs. Latvijā vārds bija biežāk sastopams vācbaltiešu un latviešu ģimenēs 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Vārds atgādina arī par sanbernāru suņiem, kas nosaukti pēc Lielā Senbernāra pārejas Alpos. Augusta otrā puse ir ražas laiks, un vārdadienu bieži svin ar dārza veltēm uz galda.

Popularitāte

Bernhards ir rets vārds. Tas biežāk sastopams vecākajās paaudzēs, un jaundzimušajiem to dod ļoti reti. Tas tomēr saglabājies kalendārā kā vēsturisks ģermāņu cilmes vārds, kas daudzās dzimtās atgādina par senčiem.

Radniecīgi vārdi

• Bernards
• Bernis