Auseklis

Izcelsme

Auseklis ir latviešu mitoloģijas rīta zvaigznes vārds. Tas ir veidots no saknes, kas saistīta ar ‘ausmu’ un ‘aust’, tātad apzīmē to, kas parādās, kad sāk aust gaisma. Kā personvārds Auseklis kļuva pazīstams 19. gadsimtā, kad dzejnieks Miķelis Krogzemis to izvēlējās par savu pseidonīmu, un vēlāk tas iegāja kalendārā.

Nozīme

‘Rīta zvaigzne’, saistīts ar latviešu ‘aust’ un ‘ausma’; latviešu mitoloģijas tēls.

Kultūrā

Ausekļa vārda diena ir 14. decembrī. Dainās Auseklis ir viens no Dieva dēliem un Saules meitas līgavainis, kas pirmais parādās austrumu debesīs. Dzejnieks Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850–1879), bija jaunlatvietis un viens no spilgtākajiem pirmās atmodas dzejniekiem, kura darbos dominēja folklora un satīra pret vācu muižniecību. Astoņstaru zīme, ko sauc par Ausekli vai auseklīti, 20. gadsimta 80. gados kļuva par Trešās atmodas simbolu. Decembra vidus, gada tumšākais laiks, vārdam piešķir īpašu nozīmi: Auseklis sola, ka gaisma atgriezīsies.

Popularitāte

Auseklis ir rets vārds, bet ar spēcīgu simbolisku nozīmi. To izvēlas vecāki, kam svarīgas latviešu tradīcijas un mitoloģija, un vārds pēdējās desmitgadēs saglabā nelielu, bet stabilu lietojumu.

Radniecīgi vārdi

• Ausma
• Ausmis