Arvīds

Izcelsme

Arvīds ir latviskā forma ziemeļģermāņu vārdam Arvid, kas cēlies no senskandināvu Arnviðr. To parasti skaidro kā salikumu no arn (‘ērglis’) un viðr (‘koks, mežs’). Latvijā vārds ienāca 19. gadsimtā un 20. gadsimtā kļuva tik izplatīts, ka to vairs neuztver kā aizguvumu. No tā radies arī īsāks vārds Arvis, ko svin tajā pašā dienā.

Nozīme

Senskandināvu vārds, ko skaidro kā ‘ērgļa koks’ vai ‘ērglis un mežs’. Latvijā vārds ir pilnībā iedzīvojies.

Kultūrā

Arvīda vārda diena ir 10. oktobrī, kopā ar Arvi un Druvi. Latvijas vēsturē vārds sastopams daudzās jomās: diriģents Arvīds Jansons bija viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu diriģentiem, tēlnieks Arvīds Brastiņš bija arī rakstnieks un dievturības kustības vadītājs, bet Arvīds Brēdermanis dibināja latviešu skautu kustību. Sportā vārdu nesuši šahists Arvīds Tālavs un hokejists Arvīds Reķis. Oktobra vidus ir ražas novākšanas beigu laiks, tāpēc vārdadienas galdā bieži nonāk rudens dārza veltes.

Popularitāte

Arvīds bija ļoti iecienīts 20. gadsimta pirmajā pusē un vidū, tāpēc tas biežāk sastopams vecākajās paaudzēs. Jaunākajiem vecākiem tas šķiet klasisks un mazliet vecmodīgs, taču vārds joprojām ir labi pazīstams un dzirdams.

Radniecīgi vārdi

• Arvis
• Arvīda
• Arvid