Apolonija

Izcelsme

Apolonija ir sieviešu forma no grieķu vārda Apollonios, kas atvasināts no dieva Apollona vārda. Apollons grieķu mitoloģijā bija gaismas, mūzikas un dzejas dievs. Kristīgajā tradīcijā vārds kļuva pazīstams ar svēto Apoloniju, 3. gadsimta mocekli no Aleksandrijas. Latvijā vārds bija raksturīgs galvenokārt katoļu ģimenēm.

Nozīme

"Apollonam veltītā", "Apollona", no grieķu gaismas un mūzikas dieva vārda. Tas ir svētās mocekles vārds.

Kultūrā

Apolonijas vārda diena ir 9. februārī, tajā pašā dienā, kad Baznīca piemin svēto Apoloniju no Aleksandrijas, un kalendārā to svin kopā ar Simonu. Saskaņā ar tradīciju svētajai Apolonijai pirms nāves izsita zobus, tāpēc viņa tiek uzskatīta par zobārstu un zobu sāpju slimnieku aizbildni. Latvijā vārdu nesa valodniece Apolonija Bojāte (1904–1976), filoloģijas zinātņu kandidāte, kas pētīja latviešu valodu. Apolonija Latvijā tradicionāli sastopama katoļu ģimenēs, un tās mīļvārdiņš ir Pola vai Poļa.

Popularitāte

Apolonija Latvijā bija vairāk izplatīta 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši katoļu ģimenēs. Mūsdienās jaundzimušajām to dod ļoti reti, un vārds izklausās sens.

Radniecīgi vārdi

• Pola
• Poļa
• Apoloniņa