Antons

Izcelsme

Antons ir latviešu forma no latīņu Antonius, romiešu dzimtas vārda, kura izcelsme nav droša, iespējams, etrusku. Kristīgajā pasaulē vārdu slavenu padarīja svētais Antons Lielais, 3. un 4. gadsimta tuksneša mūks, un svētais Antons Paduānietis. Latvijā Antons kā kristību vārds izplatījās agri, īpaši katoļu novados.

Nozīme

Romiešu dzimtas vārds; nozīme nav droša, tautā to saista ar grieķu anthos, "zieds".

Kultūrā

Antona vārda diena ir 18. janvārī, kopā ar Anti. Latviešu literatūrā ievērojams ir rakstnieks un tulkotājs Antons Austriņš (1884–1934), jaunromantisma pārstāvis, kas rakstīja ar pseidonīmiem Herolds un Fra Diavols. Latgales keramikā slaveni ir podnieki Antons Ušpelis un viņa dēls Antons Ušpelis juniors (1944–2015), kas turpināja ģimenes amatu. Skolotājs un žurnālists Antons Balodis bija Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks,, bet Antons Justs (1931) ir katoļu garīdznieks un filozofijas licenciāts. Antons ir klasisks vārds, kas Latvijā vienmēr bijis pazīstams.

Popularitāte

Antons Latvijā bijis izplatīts visā 20. gadsimtā, īpaši katoļu ģimenēs. Mūsdienās to joprojām dod jaundzimušajiem, un pēdējās desmitgadēs tas piedzīvo nelielu atdzimšanu kā klasisks vārds.

Radniecīgi vārdi

• Antonijs
• Antis
• Tonis
• Toms