Aloizs

Izcelsme

Aloizs ir latviešu forma no latīniskotā vārda Aloysius, kas cēlies no senā oksitāņu Aloys, Ludviķa vārda formas. Ludviķis savukārt cēlies no ģermāņu Hlūdawīg, "slavens cīņā". Vārds izplatījās katoļu vidē pēc svētā Aloiza Gonzagas (1568–1591), jauna jezuīta, kas miris, kopjot mēra slimniekus.

Nozīme

"Slavens cīņā", caur Ludviķa vārdu no ģermāņu hlūd un wīg. Tas ir katoļu svētā vārds.

Kultūrā

Aloiza vārda diena ir 15. februārī, kopā ar Alvilu, Olafu un Olavu. Latvijā vārds bija raksturīgs katoļu ģimenēm. Katoļu garīdznieks Aloizs Broks (1898–1943) mira koncentrācijas nometnē Vācijā, kinorežisors Aloizs Brenčs (1929–1998) uzņēma daudzas filmas Rīgas kinostudijā, bet filozofs Aloizs Strods (1924–2008) bija Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Jurists Aloizs Vaznis arī minēts enciklopēdijā. Svētais Aloizs Gonzaga ir jauniešu un studentu aizbildnis katoļu Baznīcā.

Popularitāte

Aloizs Latvijā bija vairāk izplatīts 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši katoļu ģimenēs. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod ļoti reti. Tomēr vārds ir labi pazīstams vecākajā paaudzē un katoļu ģimenēs.

Radniecīgi vārdi

• Alojs
• Aloiziņš
• Alois