Alfons

Izcelsme

Alfons ir vācu forma no spāņu Alfonso, kas cēlies no vestgotu vārda Adalfuns, kurā elements adal nozīmē "cēls", bet funs "gatavs, dedzīgs". Vārds bija ļoti izplatīts Spānijas un Portugāles karaļu dzimtās, un vēlāk ar svēto Alfonsu Liguori tas izplatījās katoļu Eiropā. Latvijā tas bija raksturīgs katoļu ģimenēm.

Nozīme

"Cēls un gatavs", "dedzīgs", no ģermāņu adal un funs. Vārds izsaka gatavību cīnīties.

Kultūrā

Alfonsa vārda diena ir 22. novembrī, kopā ar Aldi un Aldri. Latvijas zinātnē vārdu nes enerģētiķis Alfons Kroģeris (1923–1989), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, botāniķis un lihenologs Alfons Piterāns (1930), kas pētījis ķērpjus, un literatūrvēsturnieks Alfons Vilsons (1917–1993), kas rakstījis par Eduardu Veidenbaumu. Tulkotājs Alfons Sukovskis tulkoja lietuviešu dzeju latviski. Latvijā Alfons tradicionāli biežāk sastopams katoļu ģimenēs.

Popularitāte

Alfons Latvijā bija vairāk izplatīts 20. gadsimta pirmajā pusē. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod ļoti reti, un vārds izklausās vecmodīgs. Tomēr tas ir labi pazīstams vecākajā paaudzē.

Radniecīgi vārdi

• Alfonss
• Fonsis
• Alfs