Aleksandrs

Izcelsme

Aleksandrs cēlies no grieķu Aleksandros, ko veido darbības vārds alexein, "aizstāvēt, palīdzēt", un anēr, ģenitīvā andros, "vīrs, cilvēks". Vārdu visā pasaulē slavenu padarīja Maķedonijas karalis Aleksandrs Lielais 4. gadsimtā p. m. ē. Vēlāk to nesa daudzi svētie, pāvesti un valdnieki, un latviešu valodā tas ar galotni -s nostiprinājās jau sen.

Nozīme

"Cilvēku aizstāvis", "vīru sargātājs", no grieķu alexein un anēr. Vārds izsaka drosmi un aizsardzību.

Kultūrā

Aleksandra vārda diena ir 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, kopā ar Doloresu un Brīvi, tāpēc Aleksandri savus svētkus svin līdz ar valsts svētkiem. Latviešu kultūrā vārdu nes dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901–1950, īstajā vārdā Čadarainis), Rīgas dzejnieks un modernisma klasiķis, un ceļotājs Aleksandrs Laime (1911–1994), pirmais cilvēks, kas kājām sasniedza Anhela ūdenskritumu un Dienvidamerikas upei deva Gaujas vārdu. Rakstnieks Aleksandrs Grīns (1895–1941) un arhitekts Aleksandrs Vanags, pēc kura projektiem Rīgā uzceltas ap 70 daudzstāvu ēkas, arī ir šī vārda nēsātāji.

Popularitāte

Aleksandrs Latvijā vienmēr bijis plaši izplatīts vārds, un tas joprojām ir viens no biežāk dotajiem zēnu vārdiem, jo to iecienījušas gan latviešu, gan krievvalodīgās ģimenes. Tā klasiskais skanējums nekad nav izgājis no modes.

Radniecīgi vārdi

• Aleksis
• Alekss
• Sandris
• Saša