Albīna

Izcelsme

Albīna ir sieviešu forma no latīņu vārda Albinus, kas atvasināts no albus, "balts". Vārdu nesa vairākas agrīnās kristiešu svētās, tostarp 3. gadsimta mocekle no Cēzarejas. Latviešu valodā vārds ieguva garo ī, tāpat kā vīriešu forma Albīns, un tas bija raksturīgs katoļu tradīcijai.

Nozīme

"Baltā" vai "gaišā", no latīņu albus. Vārds izsaka tīrību un gaišumu. Tā ir Albīna sieviešu forma.

Kultūrā

Albīnas vārda diena ir 1. augustā, tajā pašā dienā, kad svin Albīnu, tāpēc šie vārdi kalendārā veido pāri. Latvijā Albīna tradicionāli vairāk bija sastopama katoļu ģimenēs, kur svēto vārdi bija iecienīti kristību vārdi. Plaši pazīstamu latviešu nēsātāju vārdam enciklopēdijā nav, taču tas ir labi zināms vecākajā paaudzē. Albīna ir piemērs tam, kā latīņu svēto vārdi latviešu valodā ieguva mīkstu, savdabīgu skanējumu.

Popularitāte

Albīna Latvijā bija vairāk izplatīta 20. gadsimta pirmajā pusē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod ļoti reti. Tomēr vārds ir labi pazīstams vecākajā paaudzē un katoļu ģimenēs, un tas reizēm atgriežas kā vecmāmiņas vārds.

Radniecīgi vārdi

• Albīne
• Bīna
• Alba