Alberts

Izcelsme

Alberts cēlies no ģermāņu vārda Adalbert, kas veidots no elementiem adal, "cēls", un beraht, "spožs". Viduslaikos tas bija izplatīts vācu valdnieku dzimtās, un ar vācu ietekmi tas ienāca arī Livonijā. Latviešu valodā vārds ar galotni -s nostiprinājās jau agri, un 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tas bija viens no biežāk dotajiem latviešu vīriešu vārdiem.

Nozīme

"Cēls un spožs", no ģermāņu adal un beraht. Vārds izsaka slavu un cildenumu. Tas ir viens no klasiskajiem Eiropas vārdiem.

Kultūrā

Alberta vārda diena ir 18. jūnijā, kopā ar Madi. Latvijas vēsturē nozīmīgs ir bīskaps Alberts (ap 1165–1229), kurš 1201. gadā nodibināja Rīgu un tiek uzskatīts par pilsētas dibinātāju. Alberts Kviesis (1881–1944) bija Latvijas Valsts prezidents no 1930. līdz 1936. gadam, bet rakstnieks Alberts Bels ir viens no ievērojamākajiem latviešu prozaiķiem. Rīgas Alberta iela, kas slavena ar jūgendstila ēkām, nosaukta bīskapa Alberta vārdā. Tā kā vārda diena ir jūnijā, Alberts to nereti svin līdz ar vasaras sākumu.

Popularitāte

Alberts bija ļoti populārs 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē. Pēc tam tas kļuva retāks, bet pēdējās desmitgadēs vārds atkal atgriežas jaundzimušo vidū kā klasisks, cienījams vārds.

Radniecīgi vārdi

• Albis
• Bertis
• Albertīne