Ādolfs

Izcelsme

Ādolfs cēlies no senā augšvācu vārda Adalwolf, kas veidots no elementiem adal, "cēls", un wolf, "vilks". Viduslaikos tas bija izplatīts vācu muižniecībā un valdnieku dzimtās. Latvijā vārds nonāca ar vācu kultūras ietekmi un 19. gadsimtā kļuva par parastu latviešu vīriešu vārdu, iegūstot garo Ā un galotni -s.

Nozīme

"Cēlais vilks", no ģermāņu elementiem adal un wolf. Vilks senajos ģermāņu vārdos simbolizēja spēku un drosmi.

Kultūrā

Ādolfa vārda diena ir 27. septembrī, kopā ar Ilgoni. Latviešu kultūrā svarīgākais nēsātājs ir Ādolfs Alunāns (1848–1912), aktieris, režisors un dramaturgs, kas izveidoja pirmo latviešu teātra trupu un tiek dēvēts par latviešu teātra tēvu. Komponists un ērģelnieks Ādolfs Ābele (1889–1967) vadīja Latvijas Konservatorijas mūzikas teorijas klasi, rakstnieks Ādolfs Erss (1885–1945) bija populārs prozaiķis, bet Ādolfs Kaktiņš (1885–1965) bija pirmais Raiņa lugas "Uguns un nakts" Lāčplēša atveidotājs. Jelgavā Alunānam ir veltīts muzejs.

Popularitāte

Ādolfs bija ļoti izplatīts 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Pēc Otrā pasaules kara vārds strauji zaudēja popularitāti negatīvo vēsturisko asociāciju dēļ, un mūsdienās jaundzimušajiem to dod ļoti reti.

Radniecīgi vārdi

• Ādis
• Dolfs
• Ādolfiņš