Ada

Izcelsme

Ada sākotnēji ir saīsinājums no ģermāņu vārdiem, kas sākas ar elementu adal, "cēls", piemēram, Adelheida vai Adelīna. Kā patstāvīgs vārds tas izplatījās Rietumeiropā jau viduslaikos, un 7. gadsimtā zināma svētā Ada, abatisa Lemānā. Latvijā vārds ienāca 19. gadsimtā līdz ar vācu valodas ietekmi un drīz kļuva par pilntiesīgu kalendāra vārdu.

Nozīme

"Cēlā", "no cildenas dzimtas", no ģermāņu elementa adal. Vārds ir viens no īsākajiem latviešu sieviešu vārdiem.

Kultūrā

Latviešu kalendārā Adas vārda diena ir 8. jūlijā, kad to svin kopā ar Adeli un Antru. Starp pazīstamām nēsātājām ir dziedātāja Ada Benefelde (1887–1967), koloratūrsoprāns, kas dziedāja Latvju operā tās pirmajos gados, un kinorežisore Ada Neretniece (1924–2008), kas no 1949. līdz 1992. gadam strādāja Rīgas kinostudijā. Pasaulē vārdu slavenu padarījusi matemātiķe Ada Lavleisa, ko bieži dēvē par pirmo programmētāju. Latvijā Ada vienmēr bijusi drīzāk rets, bet labi pazīstams vārds.

Popularitāte

Latvijā Ada bija sastopama 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši pilsētās, vēlāk kļuva reta. Pēdējās desmitgadēs īsie, starptautiski skanošie vārdi atkal piesaista vecākus, tāpēc Ada laiku pa laikam parādās arī jaundzimušo vidū.

Radniecīgi vārdi

• Adele
• Adelīna
• Adija
• Adiņa