Starptautiskā Zemes diena

Zemes diena un tās sākums

Starptautiskā Zemes diena katru gadu ir 22. aprīlī. Pirmo reizi to atzīmēja 1970. gadā kā plašu sabiedrības kustību par vides aizsardzību, un ar laiku diena izauga par vienu no pazīstamākajām vides dienām pasaulē. ANO 22. aprīli dēvē par Starptautisko Mātes Zemes dienu un katru gadu izceļ kādu tematu, piemēram, ekosistēmu atjaunošanu.

Latvijā 22. aprīli kā Starptautisko Zemes dienu atzīmē kopš 1990. gada. Zemes diena nav brīvdiena un tai nav noteiktu tradīciju, bet tā kalpo kā gadskārtējs atgādinājums padomāt par to, kā mēs izturamies pret dabu: mežiem, ūdeņiem, augsni un atkritumiem, ko atstājam aiz sevis. Pavasara vidū, kad sniegs ir nokusis un daba atkal kļūst redzama, šis atgādinājums ir īpaši laikā.

Zemes diena Saeimā un iestādēs

Zemes diena Latvijā ir bijusi iemesls arī konkrētiem lēmumiem iestādēs. 2010. gadā Saeima, atzīmējot Starptautisko Zemes dienu, 22. aprīlī ieviesa centralizētu parakstu zem e-pastiem, kas aicināja adresātus padomāt, vai vēstuli tiešām nepieciešams izdrukāt. Šādus parakstus bija plānots ieviest zem visu deputātu un darbinieku e-pastiem. Informācija par to tika publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Šis piemērs labi parāda, kā Zemes diena Latvijā parasti izskatās: tā nav liela mēroga svinēšana, bet drīzāk iemesls ieviest kādu praktisku ieradumu. Iestādes, uzņēmumi un skolas šajā dienā mēdz runāt par papīra un enerģijas taupīšanu, atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgiem paradumiem. Daudzas izglītības iestādes Zemes dienu izmanto, lai skolēniem stāstītu par dabas aizsardzību ar praktiskiem uzdevumiem ārpus klases.

Lielā talka un tīri meži

Latvijā Zemes diena bieži saistās ar sakopšanas darbiem. 2023. gadā ikgadējie Lielās talkas pasākumi notika tieši 22. aprīlī, Starptautiskajā Zemes dienā. AS "Latvijas valsts meži" toreiz aicināja ikvienu doties uz tuvējo mežu un palīdzēt to atbrīvot no atkritumiem, uzsverot, ka Lielās talkas norise Zemes dienā īpaši mudina domāt par zemi.

Lielās talkas datums katru gadu ir citāds, tāpēc tā ne vienmēr sakrīt ar 22. aprīli. Tomēr abas norises papildina viena otru: Zemes diena dod iemeslu, bet talka dod iespēju kaut ko izdarīt ar savām rokām. Mežu, upju krastu un ceļmalu sakopšana ir viens no redzamākajiem veidiem, kā Latvijā pavasarī rūpējas par vidi. Daudzas pašvaldības un biedrības ap šo laiku rīko savas talkas, un skolas klases dodas sakopt apkārtni.

Atbildīga atpūta dabā

Zemes dienas laiks Latvijā sakrīt ar pavasari, kad cilvēki atkal sāk vairāk laika pavadīt ārā. Tāpēc vides organizācijas un mežu apsaimniekotāji šajā laikā bieži runā arī par atbildīgu atpūtu dabā. Galvenais princips ir vienkāršs: atkritumus, ko atnesi uz mežu vai pludmali, aiznes atpakaļ sev līdzi.

Tikpat svarīgi ir ievērot noteikumus par ugunskuriem, nebraukt ar auto pa meža ceļiem, kur tas nav atļauts, un netraucēt putnus, kas pavasarī sāk ligzdot. Ar Zemes dienu bieži jauc Zemes stundu, kas ir atsevišķa akcija martā, kad uz stundu izslēdz elektrisko apgaismojumu. Abas norises vieno doma, ka vides aizsardzība sākas ar ikdienas izvēlēm, bet Zemes diena ir plašāka: tā aptver gan dabu, gan resursu patēriņu, gan to, ko darām mājās.

Ko darīt Zemes dienā

Zemes dienu var atzīmēt ar nelielām, bet konkrētām darbībām. Var aiziet uz tuvējo mežu vai parku ar maisu un cimdiem un savākt atkritumus, kas tur sakrājušies ziemas laikā. Var pārskatīt mājas atkritumu šķirošanu vai beidzot aiznest uz savākšanas punktu vecās baterijas un elektroniku.

Ģimenēm ar bērniem 22. aprīlis ir laba diena iestādīt koku vai krūmu, iesēt dēstus vai uzlikt putnu būri. Darbā var ieviest to pašu, ko savulaik Saeima: atgādinājumu neizdrukāt to, kas nav vajadzīgs uz papīra. Skolās Zemes dienā noder praktiski uzdevumi, piemēram, izpētīt, cik daudz atkritumu klase saražo nedēļā. Svarīgākais ir tas, lai Zemes diena nepaliktu tikai viena diena gadā, bet atstātu kādu ieradumu, kas turpinās arī pēc 22. aprīļa.

Meža dienas un koku stādīšana

Pavasarī ap Zemes dienu Latvijā tradicionāli notiek arī koku stādīšana. Meža dienas, kurās iedzīvotāji kopā ar mežkopjiem stāda kokus, sakopj parkus un ierīko apstādījumus, sākušās arī tieši 22. aprīlī. Rīkotāji uzsvēra, ka Meža dienas turpinās tik ilgi, kamēr var stādīt, tāpēc tās nav piesaistītas vienai dienai.

Koka iestādīšana ir viens no saprotamākajiem veidiem, kā Zemes dienā izdarīt kaut ko paliekošu. Skolas un pašvaldības šajā laikā mēdz stādīt ozolus, liepas un citus kokus pie skolām, baznīcām un piemiņas vietām. Tiem, kam nav savas zemes, ir iespēja pieteikties kādai stādīšanas talkai vai iestādīt stādu podā uz palodzes. Svarīgākais ir rūpēties, lai iestādītais koks arī izdzīvotu, tāpēc pirmajā vasarā to jāaplej.

Kad šī diena ir

Fiksēts datums: katru gadu 22. aprīlī neatkarīgi no nedēļas dienas. Tā nav brīvdiena, bet vides diena, ko Latvijā atzīmē iestādes, skolas un vides organizācijas.

Saistītās dienas

• Starptautiskā muzeju diena
• Jēkaba diena