Starptautiskā dejas diena

No kurienes nāk dejas diena

Starptautiskā dejas diena katru gadu ir 29. aprīlī. To 1982. gadā iedibināja Starptautiskā teātra institūta (ITI) dejas komiteja, un ITI ir UNESCO partneris skatuves mākslas jomā. Dienas mērķis ir svinēt deju visās tās formās un atgādināt, ka deja spēj vienot cilvēkus pāri valodas un kultūras robežām.

Datums izvēlēts par godu baletmeistaram Žanam Žoržam Noveram (1727–1810), kuru uzskata par mūsdienu baleta pamatlicēju. Noverrs iestājās par to, lai deja stāstītu stāstu un paustu jūtas, nevis tikai rādītu iestudētus soļus, un 29. aprīlis ir viņa dzimšanas diena. Tāpat kā teātra dienā, arī dejas dienā katru gadu kāds ievērojams horeogrāfs vai dejotājs uzraksta starptautisku vēstījumu, ko tulko un nolasa dejas pasākumos. Latvijā šī diena gadu gaitā ir kļuvusi par nozares svētkiem ar savu balvu un festivālu.

Festivāls Dejas diena Rīgā

Latvijā Starptautiskās dejas dienas svinēšanas tradīcija aizsākās 2006. gadā, kad horeogrāfe Olga Žitluhina ierosināja rīkot svētkus par godu UNESCO atzītajai dejas dienai. Tā radās laikmetīgās dejas festivāls Dejas diena, kura centrā ir bezmaksas deju nodarbības un meistarklases, ko vada pazīstami Latvijas horeogrāfi.

Nodarbības parasti notiek aprīļa pēdējā nedēļas nogalē, un festivāls var ilgt vairākas dienas. 2014. gadā Dejas diena notika no 27. līdz 29. aprīlim, un meistarklašu klāstā bija laikmetīgā un modernā deja, breiks, joga, džezs, hiphops un butō. Programmā bija arī radošās darbnīcas un izrādes. Festivāla ideja ir vienkārša: izvēlēties no saraksta savu maršrutu un doties dejot. Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze, un tieši tāpēc nodarbībās satiekas gan profesionāli dejotāji, gan cilvēki, kas dejo pirmo reizi.

Dejas balva

Pēdējos gados Starptautiskā dejas diena Latvijā ir saistīta arī ar Dejas balvu, nacionālas nozīmes apbalvojumu dejas mākslā. 2025. gadā Dejas balvas pasniegšanas ceremonija par 2023./2024. gada sezonu notika tieši 29. aprīlī. Balva aptver dažādus dejas žanrus, tostarp latviešu skatuvisko tautas deju, kurai ir savas nominācijas.

Dejas balvas nominanti un laureāti dod labu priekšstatu par to, kas Latvijas dejā noticis aizvadītajā sezonā: kuri iestudējumi ir izcēlušies, kuri horeogrāfi strādā aktīvāk un kā attīstās tautas dejas kolektīvi. Ceremonijās tiek godināti arī dejotāji un pedagogi par mūža ieguldījumu. Tā kā Latvijā dejai ir ļoti plaša amatieru bāze, sevišķi tautas dejā, šāda balva palīdz parādīt, cik daudzveidīga ir nozare, sākot no profesionālās skatuves līdz kolektīviem, kas gatavojas Dziesmu un deju svētkiem.

Deja darbā, skolā un kultūras namā

Dejas dienas pasākumi Latvijā nenotiek tikai uz skatuves. Viens no interesantākajiem piemēriem ir projekts "Dejas diena tavā darbā", ko horeogrāfe Laura Stašāne veidoja kopā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu: deja tika ienesta darba vietās, kur to parasti neredz. Tāpat tika rīkota lekcija-izrāde kultūrtelpā "Zirgu pasts".

Arī ārpus Rīgas kultūras nami un deju studijas 29. aprīlī rīko meistarklases un atvērtās nodarbības. Dejas diena ir labs brīdis, kad tautas deju kolektīvi, laikmetīgās dejas grupas un bērnu deju studijas parāda sevi plašākai publikai vai aicina pievienoties jaunus dalībniekus. Skolās dejas dienu var atzīmēt ar kopīgu deju starpbrīdī vai sporta stundā. Galvenā doma ir tā pati, ko pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem iecerēja dienas dibinātāji: deja pieder visiem, ne tikai profesionāļiem.

Kā piedalīties dejas dienā

Dejas dienā vienkāršākais veids, kā piedalīties, ir pašam dejot. Ja jūsu pilsētā notiek bezmaksas meistarklases, tā ir iespēja izmēģināt kādu stilu, ko citādi nekad neizvēlētos, piemēram, laikmetīgo deju vai hiphopu. Daudzas deju studijas aprīļa beigās piedāvā atvērtās nodarbības, kurās var piedalīties bez maksas vai par simbolisku cenu.

Tie, kas labprātāk skatās, var apmeklēt dejas izrādi vai sekot Dejas balvas ceremonijai. Ģimenēm ar bērniem dejas diena ir labs iemesls paskatīties, kādi deju kolektīvi un studijas darbojas tuvumā un vai tie uzņem jaunus dalībniekus. Un, ja nekas no tā nav pieejams, pietiek ieslēgt mūziku mājās un uzdejot. Dejas diena nemēra prasmi, tā svin kustību un prieku.

Deja latviešu kultūrā

Latvijā dejai ir neparasti plaša sabiedrības bāze. Tautas deju kolektīvi darbojas gandrīz katrā novadā, un daudzi cilvēki dejo no bērnības līdz cienījamam vecumam. Dziesmu un deju svētku kustība nozīmē, ka tūkstošiem dejotāju gadiem ilgi gatavojas kopīgiem lieluzvedumiem, un deju repertuārs kļūst par kopīgu valodu dažādām paaudzēm.

Līdzās tautas dejai Latvijā ir attīstījusies arī profesionālā laikmetīgā deja un balets. Starptautiskā dejas diena ir viens no retajiem brīžiem, kad visas šīs jomas satiekas vienā datumā: tautas dejas kolektīvi, baleta skolas, laikmetīgās dejas trupas un ielu dejas grupas. Tieši tāpēc Dejas balvā ir gan profesionālās skatuves, gan latviešu skatuviskās tautas dejas nominācijas, un dejas dienas pasākumi aptver tik dažādus stilus.

Kad šī diena ir

Fiksēts datums: katru gadu 29. aprīlī neatkarīgi no nedēļas dienas. Tā nav brīvdiena. Daļa Latvijas dejas pasākumu notiek arī tuvākajās dienās pirms tās.

Saistītās dienas

• Starptautiskā teātra diena
• Pasaules dzejas diena