Latgales kongresa diena

Izcelsme un nosaukums

Latgale gadsimtiem ilgi bija atdalīta no pārējiem latviešu novadiem: tā ietilpa Vitebskas guberņā, tur valdīja cita reliģiskā un kultūras vide, un 1865.–1904. gadā bija aizliegta latīņu burtu prese. 1917. gada aprīlī Rēzeknē sanāca Pirmais Latgales latviešu kongress, pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sapulce. 27. aprīlī tas pieņēma lēmumu, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem novadiem vienā zemē.

Vēsture

Kongresa lēmums bija viens no priekšnoteikumiem Latvijas valsts izveidei 1918. gadā, jo bez tā Latgale nebūtu kļuvusi par vienu no četriem valsts novadiem, kas nosaukti arī Satversmes 3. pantā. Kongresa vadībā aktīvi darbojās Francis Kemps un citi latgaliešu sabiedriskie darbinieki. Rēzeknē 1939. gadā atklāja Latgales atbrīvošanas pieminekli "Vienoti Latvijai", tautā sauktu par Latgales Māru. Latgales kongresa diena ir likumā noteikta atzīmējamā diena.

Tradīcijas un svinēšana

27. aprīlī Rēzeknē pie Latgales Māras pieminekļa notiek svinīgi pasākumi, ziedu nolikšana un koncerti, bet visā Latgalē skolās un kultūras namos rīko latgaliešu valodas un kultūras pasākumus. Tiek godināti Latgales kultūras darbinieki, un daudzviet izkar arī Latgales karogu.

Kad šī diena ir

Latgales kongresa diena vienmēr ir 27. aprīlī. Tā ir atzīmējamā diena, bet ne brīvdiena.

Saistītās dienas

• Baltu vienības diena
• Latvijas Republikas Proklamēšanas diena
• Valsts valodas diena